Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Albānija Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Albānija ir 77 000 . Bezdarbnieki Albānija samazinājās līdz 77 000 1.09.2023., pēc tam kad tas bija 78 000 1.06.2023.. Laikā no 1.12.1993. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Albānija bija 145 201,75 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.1993. ar 301 000,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.2018. ar 64 000,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.12.1993. | 301 000,00 |
1.12.1994. | 262 000,00 |
1.12.1995. | 171 000,00 |
1.06.1996. | 162 000,00 |
1.09.1996. | 162 000,00 |
1.12.1996. | 158 000,00 |
1.03.1997. | 165 000,00 |
1.06.1997. | 175 000,00 |
1.09.1997. | 190 000,00 |
1.12.1997. | 194 000,00 |
1.03.1998. | 207 000,00 |
1.06.1998. | 218 000,00 |
1.09.1998. | 226 000,00 |
1.12.1998. | 235 000,00 |
1.03.1999. | 237 000,00 |
1.06.1999. | 237 000,00 |
1.09.1999. | 238 000,00 |
1.12.1999. | 240 000,00 |
1.03.2000. | 241 000,00 |
1.06.2000. | 228 000,00 |
1.09.2000. | 223 000,00 |
1.12.2000. | 217 000,00 |
1.03.2001. | 205 000,00 |
1.06.2001. | 192 000,00 |
1.09.2001. | 187 000,00 |
1.12.2001. | 182 000,00 |
1.03.2002. | 178 000,00 |
1.06.2002. | 176 000,00 |
1.09.2002. | 175 000,00 |
1.12.2002. | 172 000,00 |
1.03.2003. | 170 000,00 |
1.06.2003. | 166 000,00 |
1.09.2003. | 164 000,00 |
1.12.2003. | 166 000,00 |
1.03.2004. | 161 000,00 |
1.06.2004. | 160 000,00 |
1.09.2004. | 158 000,00 |
1.12.2004. | 157 000,00 |
1.03.2005. | 156 000,00 |
1.06.2005. | 155 000,00 |
1.09.2005. | 155 000,00 |
1.12.2005. | 154 000,00 |
1.03.2006. | 152 000,00 |
1.06.2006. | 150 000,00 |
1.09.2006. | 150 000,00 |
1.12.2006. | 150 000,00 |
1.03.2007. | 148 000,00 |
1.06.2007. | 145 000,00 |
1.09.2007. | 142 000,00 |
1.12.2007. | 143 000,00 |
1.03.2008. | 141 000,00 |
1.06.2008. | 140 000,00 |
1.09.2008. | 140 000,00 |
1.12.2008. | 141 000,00 |
1.03.2009. | 141 000,00 |
1.06.2009. | 141 000,00 |
1.09.2009. | 142 000,00 |
1.12.2009. | 143 000,00 |
1.03.2010. | 145 000,00 |
1.06.2010. | 145 000,00 |
1.09.2010. | 143 000,00 |
1.12.2010. | 143 000,00 |
1.03.2011. | 143 000,00 |
1.06.2011. | 142 000,00 |
1.09.2011. | 142 000,00 |
1.12.2011. | 143 000,00 |
1.03.2012. | 143 000,00 |
1.06.2012. | 143 000,00 |
1.09.2012. | 142 000,00 |
1.12.2012. | 142 000,00 |
1.03.2013. | 142 000,00 |
1.06.2013. | 142 000,00 |
1.09.2013. | 143 000,00 |
1.12.2013. | 144 000,00 |
1.03.2014. | 144 000,00 |
1.06.2014. | 144 000,00 |
1.09.2014. | 140 000,00 |
1.12.2014. | 140 000,00 |
1.03.2015. | 145 000,00 |
1.06.2015. | 151 000,00 |
1.09.2015. | 152 000,00 |
1.12.2015. | 148 000,00 |
1.03.2016. | 139 000,00 |
1.06.2016. | 124 000,00 |
1.09.2016. | 115 000,00 |
1.12.2016. | 101 000,00 |
1.03.2017. | 96 000,00 |
1.06.2017. | 92 000,00 |
1.09.2017. | 86 000,00 |
1.12.2017. | 85 000,00 |
1.03.2018. | 85 000,00 |
1.06.2018. | 78 000,00 |
1.09.2018. | 72 000,00 |
1.12.2018. | 64 000,00 |
1.03.2019. | 70 000,00 |
1.06.2019. | 72 000,00 |
1.09.2019. | 70 000,00 |
1.12.2019. | 71 000,00 |
1.03.2020. | 67 000,00 |
1.06.2020. | 85 000,00 |
1.09.2020. | 88 000,00 |
1.12.2020. | 91 000,00 |
1.03.2021. | 94 000,00 |
1.06.2021. | 98 000,00 |
1.09.2021. | 87 000,00 |
1.12.2021. | 71 000,00 |
1.03.2022. | 74 000,00 |
1.06.2022. | 76 000,00 |
1.09.2022. | 78 000,00 |
1.12.2022. | 80 000,00 |
1.03.2023. | 78 000,00 |
1.06.2023. | 78 000,00 |
1.09.2023. | 77 000,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 77 000 |
1.06.2023. | 78 000 |
1.03.2023. | 78 000 |
1.12.2022. | 80 000 |
1.09.2022. | 78 000 |
1.06.2022. | 76 000 |
1.03.2022. | 74 000 |
1.12.2021. | 71 000 |
1.09.2021. | 87 000 |
1.06.2021. | 98 000 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇱 Algas | 75 114 ALL/Month | 73 641 ALL/Month | Ceturksnis |
🇦🇱 Algu pieaugums | 5,9 % | 13,8 % | Ceturksnis |
🇦🇱 Bezdarba līmenis | 10,7 % | 10,5 % | Ceturksnis |
🇦🇱 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 22 % | 22 % | Ceturksnis |
🇦🇱 Iedzīvotāji | 2,76 milj. | 2,79 milj. | Gada |
🇦🇱 Iegādes līmenis | 63,9 % | 64,5 % | Ceturksnis |
🇦🇱 Minimālās algas | 40 000 ALL/Month | 40 000 ALL/Month | Ceturksnis |
🇦🇱 Nodarbinātības līmenis | 57,1 % | 57,7 % | Ceturksnis |
🇦🇱 Nodarbinātie | 1,325 milj. | 1,338 milj. | Ceturksnis |
🇦🇱 Pensijas vecums sievietēm | 61,67 Years | 61,5 Years | Gada |
🇦🇱 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
Albānijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē nodarbinātību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.