Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Dienvidāfrika Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
Akciju cena
Pašreizējā vērtība iekšzemes kopproduktam (IKP) no būvniecības Dienvidāfrika ir 103,609 miljardi ZAR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Dienvidāfrika samazinājās līdz 103,609 miljardi ZAR 1.12.2024., pēc tam kad tas bija 104,039 miljardi ZAR 1.09.2024.. No 1.03.1960. līdz 1.12.2024., vidējais IKP Dienvidāfrika bija 72,31 miljardi ZAR. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2016. ar 157,77 miljardi ZAR, savukārt zemākā vērtība tika fiksēta 1.03.1960. ar 14,70 miljardi ZAR.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības ·
Max
Būvniecības nozares IKP | |
---|---|
1.03.1960. | 14,70 miljardi ZAR |
1.06.1960. | 15,20 miljardi ZAR |
1.09.1960. | 15,78 miljardi ZAR |
1.12.1960. | 16,41 miljardi ZAR |
1.03.1961. | 15,83 miljardi ZAR |
1.06.1961. | 15,04 miljardi ZAR |
1.09.1961. | 15,16 miljardi ZAR |
1.12.1961. | 15,31 miljardi ZAR |
1.03.1962. | 15,36 miljardi ZAR |
1.06.1962. | 15,65 miljardi ZAR |
1.09.1962. | 15,79 miljardi ZAR |
1.12.1962. | 15,85 miljardi ZAR |
1.03.1963. | 15,62 miljardi ZAR |
1.06.1963. | 17,30 miljardi ZAR |
1.09.1963. | 18,40 miljardi ZAR |
1.12.1963. | 19,33 miljardi ZAR |
1.03.1964. | 20,86 miljardi ZAR |
1.06.1964. | 22,11 miljardi ZAR |
1.09.1964. | 22,55 miljardi ZAR |
1.12.1964. | 23,38 miljardi ZAR |
1.03.1965. | 23,53 miljardi ZAR |
1.06.1965. | 25,31 miljardi ZAR |
1.09.1965. | 26,44 miljardi ZAR |
1.12.1965. | 30,21 miljardi ZAR |
1.03.1966. | 25,86 miljardi ZAR |
1.06.1966. | 25,57 miljardi ZAR |
1.09.1966. | 26,18 miljardi ZAR |
1.12.1966. | 26,84 miljardi ZAR |
1.03.1967. | 27,88 miljardi ZAR |
1.06.1967. | 28,40 miljardi ZAR |
1.09.1967. | 28,53 miljardi ZAR |
1.12.1967. | 29,02 miljardi ZAR |
1.03.1968. | 28,85 miljardi ZAR |
1.06.1968. | 29,65 miljardi ZAR |
1.09.1968. | 30,70 miljardi ZAR |
1.12.1968. | 32,35 miljardi ZAR |
1.03.1969. | 34,78 miljardi ZAR |
1.06.1969. | 34,52 miljardi ZAR |
1.09.1969. | 35,01 miljardi ZAR |
1.12.1969. | 34,57 miljardi ZAR |
1.03.1970. | 36,00 miljardi ZAR |
1.06.1970. | 40,45 miljardi ZAR |
1.09.1970. | 40,81 miljardi ZAR |
1.12.1970. | 42,05 miljardi ZAR |
1.03.1971. | 43,59 miljardi ZAR |
1.06.1971. | 43,78 miljardi ZAR |
1.09.1971. | 45,69 miljardi ZAR |
1.12.1971. | 47,71 miljardi ZAR |
1.03.1972. | 49,34 miljardi ZAR |
1.06.1972. | 48,67 miljardi ZAR |
1.09.1972. | 49,46 miljardi ZAR |
1.12.1972. | 49,20 miljardi ZAR |
1.03.1973. | 47,51 miljardi ZAR |
1.06.1973. | 49,56 miljardi ZAR |
1.09.1973. | 49,51 miljardi ZAR |
1.12.1973. | 50,45 miljardi ZAR |
1.03.1974. | 56,47 miljardi ZAR |
1.06.1974. | 53,40 miljardi ZAR |
1.09.1974. | 54,30 miljardi ZAR |
1.12.1974. | 54,32 miljardi ZAR |
1.03.1975. | 53,95 miljardi ZAR |
1.06.1975. | 56,82 miljardi ZAR |
1.09.1975. | 54,53 miljardi ZAR |
1.12.1975. | 58,51 miljardi ZAR |
1.03.1976. | 55,64 miljardi ZAR |
1.06.1976. | 54,22 miljardi ZAR |
1.09.1976. | 52,97 miljardi ZAR |
1.12.1976. | 52,33 miljardi ZAR |
1.03.1977. | 52,54 miljardi ZAR |
1.06.1977. | 51,74 miljardi ZAR |
1.09.1977. | 52,42 miljardi ZAR |
1.12.1977. | 46,86 miljardi ZAR |
1.03.1978. | 47,67 miljardi ZAR |
1.06.1978. | 45,25 miljardi ZAR |
1.09.1978. | 45,75 miljardi ZAR |
1.12.1978. | 48,16 miljardi ZAR |
1.03.1979. | 46,53 miljardi ZAR |
1.06.1979. | 47,79 miljardi ZAR |
1.09.1979. | 47,32 miljardi ZAR |
1.12.1979. | 47,68 miljardi ZAR |
1.03.1980. | 48,83 miljardi ZAR |
1.06.1980. | 53,50 miljardi ZAR |
1.09.1980. | 51,66 miljardi ZAR |
1.12.1980. | 51,32 miljardi ZAR |
1.03.1981. | 54,31 miljardi ZAR |
1.06.1981. | 53,89 miljardi ZAR |
1.09.1981. | 53,74 miljardi ZAR |
1.12.1981. | 54,74 miljardi ZAR |
1.03.1982. | 53,31 miljardi ZAR |
1.06.1982. | 51,65 miljardi ZAR |
1.09.1982. | 52,45 miljardi ZAR |
1.12.1982. | 50,73 miljardi ZAR |
1.03.1983. | 48,60 miljardi ZAR |
1.06.1983. | 50,83 miljardi ZAR |
1.09.1983. | 48,34 miljardi ZAR |
1.12.1983. | 49,09 miljardi ZAR |
1.03.1984. | 50,29 miljardi ZAR |
1.06.1984. | 50,59 miljardi ZAR |
1.09.1984. | 50,69 miljardi ZAR |
1.12.1984. | 50,14 miljardi ZAR |
1.03.1985. | 48,57 miljardi ZAR |
1.06.1985. | 47,83 miljardi ZAR |
1.09.1985. | 48,07 miljardi ZAR |
1.12.1985. | 47,12 miljardi ZAR |
1.03.1986. | 45,11 miljardi ZAR |
1.06.1986. | 43,84 miljardi ZAR |
1.09.1986. | 43,62 miljardi ZAR |
1.12.1986. | 43,53 miljardi ZAR |
1.03.1987. | 42,50 miljardi ZAR |
1.06.1987. | 41,33 miljardi ZAR |
1.09.1987. | 40,42 miljardi ZAR |
1.12.1987. | 40,20 miljardi ZAR |
1.03.1988. | 41,37 miljardi ZAR |
1.06.1988. | 41,76 miljardi ZAR |
1.09.1988. | 43,14 miljardi ZAR |
1.12.1988. | 43,50 miljardi ZAR |
1.03.1989. | 45,96 miljardi ZAR |
1.06.1989. | 45,96 miljardi ZAR |
1.09.1989. | 46,07 miljardi ZAR |
1.12.1989. | 46,07 miljardi ZAR |
1.03.1990. | 46,82 miljardi ZAR |
1.06.1990. | 46,74 miljardi ZAR |
1.09.1990. | 46,43 miljardi ZAR |
1.12.1990. | 45,79 miljardi ZAR |
1.03.1991. | 44,95 miljardi ZAR |
1.06.1991. | 43,96 miljardi ZAR |
1.09.1991. | 44,24 miljardi ZAR |
1.12.1991. | 43,94 miljardi ZAR |
1.03.1992. | 43,05 miljardi ZAR |
1.06.1992. | 42,05 miljardi ZAR |
1.09.1992. | 41,08 miljardi ZAR |
1.12.1992. | 39,91 miljardi ZAR |
1.03.1993. | 57,48 miljardi ZAR |
1.06.1993. | 56,81 miljardi ZAR |
1.09.1993. | 56,09 miljardi ZAR |
1.12.1993. | 55,87 miljardi ZAR |
1.03.1994. | 57,34 miljardi ZAR |
1.06.1994. | 57,75 miljardi ZAR |
1.09.1994. | 58,43 miljardi ZAR |
1.12.1994. | 59,29 miljardi ZAR |
1.03.1995. | 59,94 miljardi ZAR |
1.06.1995. | 60,00 miljardi ZAR |
1.09.1995. | 60,44 miljardi ZAR |
1.12.1995. | 60,68 miljardi ZAR |
1.03.1996. | 60,79 miljardi ZAR |
1.06.1996. | 61,42 miljardi ZAR |
1.09.1996. | 61,78 miljardi ZAR |
1.12.1996. | 61,94 miljardi ZAR |
1.03.1997. | 62,64 miljardi ZAR |
1.06.1997. | 63,42 miljardi ZAR |
1.09.1997. | 63,98 miljardi ZAR |
1.12.1997. | 64,36 miljardi ZAR |
1.03.1998. | 61,07 miljardi ZAR |
1.06.1998. | 59,65 miljardi ZAR |
1.09.1998. | 59,11 miljardi ZAR |
1.12.1998. | 59,57 miljardi ZAR |
1.03.1999. | 58,91 miljardi ZAR |
1.06.1999. | 58,86 miljardi ZAR |
1.09.1999. | 59,04 miljardi ZAR |
1.12.1999. | 59,34 miljardi ZAR |
1.03.2000. | 60,03 miljardi ZAR |
1.06.2000. | 61,39 miljardi ZAR |
1.09.2000. | 63,25 miljardi ZAR |
1.12.2000. | 64,82 miljardi ZAR |
1.03.2001. | 64,78 miljardi ZAR |
1.06.2001. | 65,33 miljardi ZAR |
1.09.2001. | 65,53 miljardi ZAR |
1.12.2001. | 66,15 miljardi ZAR |
1.03.2002. | 67,15 miljardi ZAR |
1.06.2002. | 68,17 miljardi ZAR |
1.09.2002. | 69,83 miljardi ZAR |
1.12.2002. | 71,84 miljardi ZAR |
1.03.2003. | 73,02 miljardi ZAR |
1.06.2003. | 73,99 miljardi ZAR |
1.09.2003. | 74,92 miljardi ZAR |
1.12.2003. | 76,36 miljardi ZAR |
1.03.2004. | 78,04 miljardi ZAR |
1.06.2004. | 80,22 miljardi ZAR |
1.09.2004. | 82,42 miljardi ZAR |
1.12.2004. | 84,77 miljardi ZAR |
1.03.2005. | 87,08 miljardi ZAR |
1.06.2005. | 89,64 miljardi ZAR |
1.09.2005. | 92,47 miljardi ZAR |
1.12.2005. | 95,06 miljardi ZAR |
1.03.2006. | 96,63 miljardi ZAR |
1.06.2006. | 99,26 miljardi ZAR |
1.09.2006. | 101,95 miljardi ZAR |
1.12.2006. | 104,42 miljardi ZAR |
1.03.2007. | 109,79 miljardi ZAR |
1.06.2007. | 114,61 miljardi ZAR |
1.09.2007. | 117,17 miljardi ZAR |
1.12.2007. | 123,12 miljardi ZAR |
1.03.2008. | 123,49 miljardi ZAR |
1.06.2008. | 126,04 miljardi ZAR |
1.09.2008. | 130,11 miljardi ZAR |
1.12.2008. | 130,95 miljardi ZAR |
1.03.2009. | 136,13 miljardi ZAR |
1.06.2009. | 136,95 miljardi ZAR |
1.09.2009. | 139,85 miljardi ZAR |
1.12.2009. | 141,27 miljardi ZAR |
1.03.2010. | 139,97 miljardi ZAR |
1.06.2010. | 139,28 miljardi ZAR |
1.09.2010. | 139,72 miljardi ZAR |
1.12.2010. | 139,29 miljardi ZAR |
1.03.2011. | 137,94 miljardi ZAR |
1.06.2011. | 139,40 miljardi ZAR |
1.09.2011. | 140,94 miljardi ZAR |
1.12.2011. | 142,36 miljardi ZAR |
1.03.2012. | 141,90 miljardi ZAR |
1.06.2012. | 142,59 miljardi ZAR |
1.09.2012. | 144,16 miljardi ZAR |
1.12.2012. | 146,43 miljardi ZAR |
1.03.2013. | 149,13 miljardi ZAR |
1.06.2013. | 150,66 miljardi ZAR |
1.09.2013. | 151,04 miljardi ZAR |
1.12.2013. | 150,50 miljardi ZAR |
1.03.2014. | 152,32 miljardi ZAR |
1.06.2014. | 152,46 miljardi ZAR |
1.09.2014. | 152,20 miljardi ZAR |
1.12.2014. | 152,55 miljardi ZAR |
1.03.2015. | 152,83 miljardi ZAR |
1.06.2015. | 153,70 miljardi ZAR |
1.09.2015. | 153,66 miljardi ZAR |
1.12.2015. | 155,14 miljardi ZAR |
1.03.2016. | 157,77 miljardi ZAR |
1.06.2016. | 156,31 miljardi ZAR |
1.09.2016. | 155,95 miljardi ZAR |
1.12.2016. | 153,94 miljardi ZAR |
1.03.2017. | 150,27 miljardi ZAR |
1.06.2017. | 147,39 miljardi ZAR |
1.09.2017. | 146,00 miljardi ZAR |
1.12.2017. | 144,65 miljardi ZAR |
1.03.2018. | 144,28 miljardi ZAR |
1.06.2018. | 144,70 miljardi ZAR |
1.09.2018. | 145,31 miljardi ZAR |
1.12.2018. | 145,15 miljardi ZAR |
1.03.2019. | 142,16 miljardi ZAR |
1.06.2019. | 141,06 miljardi ZAR |
1.09.2019. | 139,21 miljardi ZAR |
1.12.2019. | 137,51 miljardi ZAR |
1.03.2020. | 134,72 miljardi ZAR |
1.06.2020. | 98,45 miljardi ZAR |
1.09.2020. | 113,13 miljardi ZAR |
1.12.2020. | 115,19 miljardi ZAR |
1.03.2021. | 115,38 miljardi ZAR |
1.06.2021. | 113,52 miljardi ZAR |
1.09.2021. | 112,57 miljardi ZAR |
1.12.2021. | 109,89 miljardi ZAR |
1.03.2022. | 108,97 miljardi ZAR |
1.06.2022. | 106,93 miljardi ZAR |
1.09.2022. | 110,38 miljardi ZAR |
1.12.2022. | 110,44 miljardi ZAR |
1.03.2023. | 111,49 miljardi ZAR |
1.06.2023. | 111,25 miljardi ZAR |
1.09.2023. | 107,52 miljardi ZAR |
1.12.2023. | 105,93 miljardi ZAR |
1.03.2024. | 103,00 miljardi ZAR |
1.06.2024. | 103,25 miljardi ZAR |
1.09.2024. | 104,04 miljardi ZAR |
1.12.2024. | 103,61 miljardi ZAR |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2024. | 103,609 miljardi ZAR |
1.09.2024. | 104,039 miljardi ZAR |
1.06.2024. | 103,249 miljardi ZAR |
1.03.2024. | 102,999 miljardi ZAR |
1.12.2023. | 105,934 miljardi ZAR |
1.09.2023. | 107,523 miljardi ZAR |
1.06.2023. | 111,25 miljardi ZAR |
1.03.2023. | 111,489 miljardi ZAR |
1.12.2022. | 110,445 miljardi ZAR |
1.09.2022. | 110,379 miljardi ZAR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇿🇦 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 656,197 miljardi ZAR | 661,056 miljardi ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 Gada IKP izaugsmes temps | 0,9 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇿🇦 Iekšzemes kopprodukts | 4,699 Bio. ZAR | 4,721 Bio. ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 IKP | 380,7 miljardi USD | 406,92 miljardi USD | Gada |
🇿🇦 IKP izaugsme visa gada garumā | 0,6 % | 0,7 % | Gada |
🇿🇦 IKP izaugsmes temps | 0,6 % | -0,1 % | Ceturksnis |
🇿🇦 IKP no ieguves nozares | 203,866 miljardi ZAR | 204,341 miljardi ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 IKP no pakalpojumiem | 1,163 Bio. ZAR | 1,149 Bio. ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 IKP no valsts pārvaldes | 369,592 miljardi ZAR | 371,372 miljardi ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 IKP par pastāvīgām cenām | 4,679 Bio. ZAR | 4,653 Bio. ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 IKP uz vienu iedzīvotāju | 5747,42 USD | 5783,86 USD | Gada |
🇿🇦 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 13 690,39 USD | 13 777,19 USD | Gada |
🇿🇦 Lauksaimniecības IKP | 115,477 miljardi ZAR | 98,529 miljardi ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 Ražošanas IKP | 521,697 miljardi ZAR | 524,783 miljardi ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 Transportsfēras IKP | 371,415 miljardi ZAR | 374,997 miljardi ZAR | Ceturksnis |
🇿🇦 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 100,144 miljardi ZAR | 101,602 miljardi ZAR | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇩🇯Čibuti
- 🇪🇬Ēģipte
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇰🇪Kenija
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇦Maroka
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇳Senegāla
- 🇸🇨Seišeļu salas
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇹🇳Tunisija
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
"IKP no būvniecības Latvijā: Padziļināts Analīzis un Nozīmīgums IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomiskās aktivitātes līmeni. Viens no galvenajiem IKP komponentiem ir būvniecības sektors, kas spēlē būtisku lomu Latvijā. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, piedāvā detalizētu ieskatu šajā svarīgajā ekonomikas jomā. IKP no būvniecības atspoguļo pievienoto vērtību, ko būvniecības sektors rada ekonomikā noteiktā laika periodā. Tas ietver celtniecību, infrastruktūras attīstību, remontdarbus un citas būvniecības aktivitātes. Latvija, līdzās citām valstīm, redz būvniecību kā būtisku ekonomikas sastāvdaļu, jo tas veicina dažādus industrijas veidus, tai skaitā nekustamo īpašumu tirgu, transportu, loģistiku un daudzus citus saistītos sektorus. Būvniecības sektors ir gan ekonomiskās izaugsmes, gan arī darba tirgus nozīmīgs komponents. Tas rada darba vietas dažādiem darbiniekiem, sākot no zemas kvalifikācijas strādniekiem līdz augsti specializētiem inženieriem un arhitektiem. Latvijā šis sektors darbojas kā multiplikators, stimulējot pieprasījumu pēc dažādiem resursiem, piemēram, būvmateriāliem, transporta pakalpojumiem un enerģijas. Tas rezultējas vispārējā ekonomikas paplašināšanā. Viena no galvenajām priekšrocībām, ko rada būvniecības sektors Latvijā, ir infrastruktūras uzlabošana. Ekonomiskās izaugsmes temps ir cieši saistīts ar infrastruktūras kvalitāti. Uzlabota ceļu tīkla, tiltu, ostu un citu infrastruktūras objektu pieejamība veicina ne tikai vietējo, bet arī starptautisko biznesa darbību. Tā rezultātā, pieaug investoru interesi un investīciju plūsmas, kas ilgtermiņā var ievērojami palielināt IKP. IKP no būvniecības var augt vai samazināties atkarībā no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Latvijā būtiski faktori ir valsts ekonomiskā politika, valdības investīcijas infrastruktūrā, nekustamo īpašumu tirgus attīstība, kā arī vispārējā ekonomikas stāvoklis. Eulerpool piedāvā detalizētu datu analīzi, kas ļauj izprast šos faktorus un to ietekmi uz būvniecības sektoru un IKP kopumā. Latvijas būvniecības sektors ir arī tieši saistīts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību. ES fondi bieži vien finansē nozīmīgus infrastruktūras projektus, tai skaitā ceļu un dzelzceļu modernizāciju, kas pozitīvi ietekmē IKP. Šie projekti ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī rada papildus darba vietas un stimulē ekonomisko aktivitāti. Eulerpool palīdz izsekot šiem projektiem un analizēt to ekonomisko ietekmi. Būvniecības sektors ir arī jutīgs pret ekonomiskās ciklu svārstībām. Recēšanas periodos būvniecības aktivitāte mēdz samazināties, jo trūkst investīciju un pieprasījuma pēc jaunām celtnēm. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos šis sektors parasti piedzīvo plaukumu, jo pieaug gan privātās, gan publiskās investīcijas. Eulerpool nodrošina precīzus un aktuālus datus, kas palīdz uzņēmumiem un investoriem pieņemt pamatotus lēmumus par investīcijām būvniecības sektorā. Cits būtisks aspekts ir vides ilgtspēja un zaļā būvniecība. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgu un energoefektīvu ēku būvniecībai. Latvijā šī tendence pieaug, jo uzņēmumi un valdība cenšas samazināt oglekļa emisijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Eulerpool uzskata, ka šis virziens ir būtisks nākotnes izaugsmei, un mūsu platformā ir pieejami dati par zaļās būvniecības projektiem un to ekonomisko ietekmi. IKP no būvniecības sektora dati ir kritiski svarīgi arī valdības politiķiem un ekonomistiem, jo tie palīdz izprast ekonomikas veselību un attiecīgi plānot turpmākos soļus. Detalizēti un precīzi dati ļauj pieņemt pamatotus lēmumus par budžeta sadali, investīciju veicināšanu un darba tirgus politiku. Eulerpool piedāvā visaptverošu datu analīzi, kas palīdz valdībai veikt informētus lēmumus. Ievērojams faktors, kas ietekmē IKP no būvniecības, ir tehnoloģiskie jauninājumi. Digitālie rīki un inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, BIM (Building Information Modeling) un automatizētas būvniecības mašīnas, ievērojami paaugstina efektivitāti un samazina izmaksas. Latvija seko starptautiskajām tendencēm un integrē šīs tehnoloģijas savā būvniecības nozarē, kas veicina sektora augšupeju un ilgtermiņa izaugsmi. Noslēgumā jāatzīmē, ka IKP no būvniecības ir ne tikai ekonomiskais rādītājs, bet arī spogulis sabiedrības attīstībai un labklājībai. Stabils un plaukstošs būvniecības sektors veicina valsts kopējo izaugsmi, uzlabojot dzīves kvalitāti un radot jaunas iespējas. Eulerpool misija ir nodrošināt precīzu, detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu informāciju, palīdzot mūsu lietotājiem pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus. Ar mūsu platformas starpniecību jūs varat iegūt visaptverošu pārskatu par Latvijas būvniecības sektorā notiekošo un tā ietekmi uz IKP."