🇵🇱

Polija Bezdarbnieki

Cena

Cena
954 900
Izmaiņa +/-
+20 800
Procentuālā izmaiņa
+2,23 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Polija ir 954 900 . Bezdarbnieki Polija palielinājās līdz 954 900 uz 1.02.2026., pēc tam, kad tas bija 934 100 uz 1.01.2026.. No 1.01.1990. līdz 1.12.2025. vidējais IKP Polija bija 1,9 M . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.02.2003. ar 3,34 M , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1990. ar 56 000 .

Avots: Central Statistical Office of Poland (GUS)

macro_seo_summary_intro macro_seo_summary_upmacro_seo_summary_avgmacro_seo_summary_highmacro_seo_summary_low

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Date
Bezdarba personu skaits
1990. g. 1. janv.
56 000 base
1990. g. 2. janv.
152 000 base
1990. g. 3. janv.
267 000 base
1990. g. 4. janv.
351 000 base
1990. g. 5. janv.
443 000 base
1990. g. 6. janv.
568 000 base
1990. g. 7. janv.
699 000 base
1990. g. 8. janv.
820 000 base
1990. g. 9. janv.
926 000 base
1990. g. 10. janv.
1,01 M base
1990. g. 11. janv.
1,09 M base
1990. g. 12. janv.
1,13 M base
1991. g. 1. janv.
1,2 M base
1991. g. 2. janv.
1,26 M base
1991. g. 3. janv.
1,32 M base
Access this data via the Eulerpool API
Get Free API Key

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
954 900
934 100
887 900
873 600
867 300
866 100
856 300
830 800
797 000
782 800
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki

🇵🇱

Algas

Ceturksnis

Pašreizējais
8771,7 PLN/Month
Iepriekšējais
8748,63 PLN/Month
🇵🇱

Algas ražošanā

Mēnesiski

Pašreizējais
8809,11 PLN/Month
Iepriekšējais
8550,41 PLN/Month
🇵🇱

Algu pieaugums

Mēnesiski

Pašreizējais
8,6 %
Iepriekšējais
7,1 %
🇵🇱

Bezdarba līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
5,7 %
Iepriekšējais
5,6 %
🇵🇱

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
12,7 %
Iepriekšējais
12,6 %
🇵🇱

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
25 900
Iepriekšējais
32 800
🇵🇱

Brīvo vietu īpatsvars

Ceturksnis

Pašreizējais
0,8 %
Iepriekšējais
0,8 %
🇵🇱

Darba izmaksas

Ceturksnis

Pašreizējais
163,185 points
Iepriekšējais
170,281 points
🇵🇱

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
59 %
Iepriekšējais
58,3 %
🇵🇱

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
36,498 M
Iepriekšējais
36,621 M
🇵🇱

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
0,8 %
Iepriekšējais
0,7 %
🇵🇱

Minimālās darba algas

Ceturksnis

Pašreizējais
1139 EUR/Month
Iepriekšējais
1139 EUR/Month
🇵🇱

Nepilna laika darbs

Ceturksnis

Pašreizējais
1,074 M
Iepriekšējais
1,051 M
🇵🇱

Nodarbinātās personas

Ceturksnis

Pašreizējais
17,361 M
Iepriekšējais
17,198 M
🇵🇱

Nodarbinātības izmaiņas

Mēnesiski

Pašreizējais
0,9 %
Iepriekšējais
-0,8 %
🇵🇱

Nodarbinātības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
73,3 %
Iepriekšējais
72,6 %
🇵🇱

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
65 Years
🇵🇱

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
60 Years
Iepriekšējais
60 Years
🇵🇱

Pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
15,776 M
Iepriekšējais
15,672 M
🇵🇱

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
134,137 points
Iepriekšējais
133,592 points

Bezdarbnieki

Polijā bezdarbnieki ir personas, kuras ir bez darba un aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Polija — FAQ

What is the current Bezdarbnieki in Polija?

The current Bezdarbnieki in Polija is 954 900 as of 1.02.2026..

How has the Bezdarbnieki in Polija changed recently?

The Bezdarbnieki in Polija increased from 934 100 (1.01.2026.) to 954 900 (1.02.2026.).

What is the all-time high for Bezdarbnieki in Polija?

The all-time high for Bezdarbnieki in Polija was 3,34 M, recorded on 1.02.2003..

What is the all-time low for Bezdarbnieki in Polija?

The all-time low for Bezdarbnieki in Polija was 56 000, recorded on 1.01.1990..

What is the historical average of Bezdarbnieki in Polija?

The historical average of Bezdarbnieki in Polija is 1,9 M, calculated over the period from 1.01.1990. to 1.12.2025..

Where does the Bezdarbnieki data for Polija come from?

The Bezdarbnieki data for Polija is sourced from Central Statistical Office of Poland (GUS) and published on Eulerpool.