🇴🇲

Omāna Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības

Cena

Cena
2,761 B OMR
Izmaiņa +/-
-5,7 M OMR
Procentuālā izmaiņa
-0,21 %

Pašreizējā vērtība iekšzemes kopproduktam (IKP) no būvniecības Omāna ir 2,761 B OMR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Omāna samazinājās līdz 2,761 B OMR 1.01.2024., pēc tam kad tas bija 2,766 B OMR 1.01.2023.. No 1.01.1998. līdz 1.01.2024., vidējais IKP Omāna bija 2,05 B OMR. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2016. ar 3,42 B OMR, savukārt zemākā vērtība tika fiksēta 1.01.2000. ar 323,1 M OMR.

Avots: National Centre for Statistic & Information, Oman

macro_seo_summary_intro macro_seo_summary_downmacro_seo_summary_avgmacro_seo_summary_highmacro_seo_summary_low

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības

  • Max

IKP no būvniecības
Date
IKP no būvniecības
1998. g. 1. janv.
532,4 M OMR
1999. g. 1. janv.
410,9 M OMR
2000. g. 1. janv.
323,1 M OMR
2001. g. 1. janv.
358,9 M OMR
2002. g. 1. janv.
428,3 M OMR
2003. g. 1. janv.
518 M OMR
2004. g. 1. janv.
614,2 M OMR
2005. g. 1. janv.
923,6 M OMR
2006. g. 1. janv.
1,15 B OMR
2007. g. 1. janv.
1,54 B OMR
2008. g. 1. janv.
2,2 B OMR
2009. g. 1. janv.
2,17 B OMR
2010. g. 1. janv.
2,3 B OMR
2011. g. 1. janv.
2,63 B OMR
2012. g. 1. janv.
3,15 B OMR
Access this data via the Eulerpool API

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Vēsture

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības — Vēsture
DatumsVērtība
2,761 B OMR
2,766 B OMR
2,791 B OMR
2,578 B OMR
2,583 B OMR
3,202 B OMR
3,258 B OMR
3,245 B OMR
3,415 B OMR
3,17 B OMR

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības

Makro lapas citām valstīm iekš Āzija

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības?

"IKP no būvniecības Latvijā: Padziļināts Analīzis un Nozīmīgums IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomiskās aktivitātes līmeni. Viens no galvenajiem IKP komponentiem ir būvniecības sektors, kas spēlē būtisku lomu Latvijā. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, piedāvā detalizētu ieskatu šajā svarīgajā ekonomikas jomā. IKP no būvniecības atspoguļo pievienoto vērtību, ko būvniecības sektors rada ekonomikā noteiktā laika periodā. Tas ietver celtniecību, infrastruktūras attīstību, remontdarbus un citas būvniecības aktivitātes. Latvija, līdzās citām valstīm, redz būvniecību kā būtisku ekonomikas sastāvdaļu, jo tas veicina dažādus industrijas veidus, tai skaitā nekustamo īpašumu tirgu, transportu, loģistiku un daudzus citus saistītos sektorus. Būvniecības sektors ir gan ekonomiskās izaugsmes, gan arī darba tirgus nozīmīgs komponents. Tas rada darba vietas dažādiem darbiniekiem, sākot no zemas kvalifikācijas strādniekiem līdz augsti specializētiem inženieriem un arhitektiem. Latvijā šis sektors darbojas kā multiplikators, stimulējot pieprasījumu pēc dažādiem resursiem, piemēram, būvmateriāliem, transporta pakalpojumiem un enerģijas. Tas rezultējas vispārējā ekonomikas paplašināšanā. Viena no galvenajām priekšrocībām, ko rada būvniecības sektors Latvijā, ir infrastruktūras uzlabošana. Ekonomiskās izaugsmes temps ir cieši saistīts ar infrastruktūras kvalitāti. Uzlabota ceļu tīkla, tiltu, ostu un citu infrastruktūras objektu pieejamība veicina ne tikai vietējo, bet arī starptautisko biznesa darbību. Tā rezultātā, pieaug investoru interesi un investīciju plūsmas, kas ilgtermiņā var ievērojami palielināt IKP. IKP no būvniecības var augt vai samazināties atkarībā no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Latvijā būtiski faktori ir valsts ekonomiskā politika, valdības investīcijas infrastruktūrā, nekustamo īpašumu tirgus attīstība, kā arī vispārējā ekonomikas stāvoklis. Eulerpool piedāvā detalizētu datu analīzi, kas ļauj izprast šos faktorus un to ietekmi uz būvniecības sektoru un IKP kopumā. Latvijas būvniecības sektors ir arī tieši saistīts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību. ES fondi bieži vien finansē nozīmīgus infrastruktūras projektus, tai skaitā ceļu un dzelzceļu modernizāciju, kas pozitīvi ietekmē IKP. Šie projekti ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī rada papildus darba vietas un stimulē ekonomisko aktivitāti. Eulerpool palīdz izsekot šiem projektiem un analizēt to ekonomisko ietekmi. Būvniecības sektors ir arī jutīgs pret ekonomiskās ciklu svārstībām. Recēšanas periodos būvniecības aktivitāte mēdz samazināties, jo trūkst investīciju un pieprasījuma pēc jaunām celtnēm. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos šis sektors parasti piedzīvo plaukumu, jo pieaug gan privātās, gan publiskās investīcijas. Eulerpool nodrošina precīzus un aktuālus datus, kas palīdz uzņēmumiem un investoriem pieņemt pamatotus lēmumus par investīcijām būvniecības sektorā. Cits būtisks aspekts ir vides ilgtspēja un zaļā būvniecība. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgu un energoefektīvu ēku būvniecībai. Latvijā šī tendence pieaug, jo uzņēmumi un valdība cenšas samazināt oglekļa emisijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Eulerpool uzskata, ka šis virziens ir būtisks nākotnes izaugsmei, un mūsu platformā ir pieejami dati par zaļās būvniecības projektiem un to ekonomisko ietekmi. IKP no būvniecības sektora dati ir kritiski svarīgi arī valdības politiķiem un ekonomistiem, jo tie palīdz izprast ekonomikas veselību un attiecīgi plānot turpmākos soļus. Detalizēti un precīzi dati ļauj pieņemt pamatotus lēmumus par budžeta sadali, investīciju veicināšanu un darba tirgus politiku. Eulerpool piedāvā visaptverošu datu analīzi, kas palīdz valdībai veikt informētus lēmumus. Ievērojams faktors, kas ietekmē IKP no būvniecības, ir tehnoloģiskie jauninājumi. Digitālie rīki un inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, BIM (Building Information Modeling) un automatizētas būvniecības mašīnas, ievērojami paaugstina efektivitāti un samazina izmaksas. Latvija seko starptautiskajām tendencēm un integrē šīs tehnoloģijas savā būvniecības nozarē, kas veicina sektora augšupeju un ilgtermiņa izaugsmi. Noslēgumā jāatzīmē, ka IKP no būvniecības ir ne tikai ekonomiskais rādītājs, bet arī spogulis sabiedrības attīstībai un labklājībai. Stabils un plaukstošs būvniecības sektors veicina valsts kopējo izaugsmi, uzlabojot dzīves kvalitāti un radot jaunas iespējas. Eulerpool misija ir nodrošināt precīzu, detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu informāciju, palīdzot mūsu lietotājiem pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus. Ar mūsu platformas starpniecību jūs varat iegūt visaptverošu pārskatu par Latvijas būvniecības sektorā notiekošo un tā ietekmi uz IKP."

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Omāna — FAQ

What is the current Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna?

The current Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna is 2,761 BOMR as of 1.01.2024..

How has the Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna changed recently?

The Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna decreased from 2,766 BOMR (1.01.2023.) to 2,761 BOMR (1.01.2024.).

What is the all-time high for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna?

The all-time high for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna was 3,42 BOMR, recorded on 1.01.2016..

What is the all-time low for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna?

The all-time low for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna was 323,1 MOMR, recorded on 1.01.2000..

What is the historical average of Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna?

The historical average of Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības in Omāna is 2,05 BOMR, calculated over the period from 1.01.1998. to 1.01.2024..

Where does the Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības data for Omāna come from?

The Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības data for Omāna is sourced from National Centre for Statistic & Information, Oman and published on Eulerpool.