Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Japāna Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP)
Akciju cena
Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP), vērtība Japāna ir 45 174,73 USD. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP), Japāna pieauga līdz 45 174,73 USD uz 1.01.2022., pēc tam kad tas bija 44 549,34 USD uz 1.01.2021.. No 1.01.1990. līdz 1.01.2023., vidējais IKP Japāna bija 40 895,56 USD. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2023. ar 46 268,42 USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1990. ar 35 466,08 USD.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP) ·
Max
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | |
---|---|
1.01.1990. | 35 466,08 USD |
1.01.1991. | 36 571,74 USD |
1.01.1992. | 36 764,38 USD |
1.01.1993. | 36 477,11 USD |
1.01.1994. | 36 769,50 USD |
1.01.1995. | 37 648,48 USD |
1.01.1996. | 38 740,34 USD |
1.01.1997. | 39 027,37 USD |
1.01.1998. | 38 427,03 USD |
1.01.1999. | 38 228,85 USD |
1.01.2000. | 39 220,08 USD |
1.01.2001. | 39 276,76 USD |
1.01.2002. | 39 201,98 USD |
1.01.2003. | 39 718,69 USD |
1.01.2004. | 40 573,33 USD |
1.01.2005. | 41 301,35 USD |
1.01.2006. | 41 841,63 USD |
1.01.2007. | 42 413,78 USD |
1.01.2008. | 41 874,23 USD |
1.01.2009. | 39 495,17 USD |
1.01.2010. | 41 106,26 USD |
1.01.2011. | 41 192,28 USD |
1.01.2012. | 41 825,31 USD |
1.01.2013. | 42 725,55 USD |
1.01.2014. | 42 909,01 USD |
1.01.2015. | 43 624,93 USD |
1.01.2016. | 43 976,27 USD |
1.01.2017. | 44 749,64 USD |
1.01.2018. | 45 094,73 USD |
1.01.2019. | 44 976,51 USD |
1.01.2020. | 43 238,30 USD |
1.01.2021. | 44 549,34 USD |
1.01.2022. | 45 174,73 USD |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 45 174,73 USD |
1.01.2021. | 44 549,34 USD |
1.01.2020. | 43 238,3 USD |
1.01.2019. | 44 976,51 USD |
1.01.2018. | 45 094,73 USD |
1.01.2017. | 44 749,64 USD |
1.01.2016. | 43 976,27 USD |
1.01.2015. | 43 624,93 USD |
1.01.2014. | 42 909,01 USD |
1.01.2013. | 42 725,55 USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇯🇵 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 137,409 Bio. JPY | 137,831 Bio. JPY | Ceturksnis |
🇯🇵 Būvniecības nozares IKP | 27,113 Bio. JPY | 28,905 Bio. JPY | Gada |
🇯🇵 Gada IKP izaugsme | 0,9 % | 2,2 % | Ceturksnis |
🇯🇵 Gada IKP izaugsmes temps | -0,2 % | 1,2 % | Ceturksnis |
🇯🇵 Iekšzemes kopprodukts | 587,813 Bio. JPY | 585,672 Bio. JPY | Ceturksnis |
🇯🇵 IKP | 4,213 Bio. USD | 4,256 Bio. USD | Gada |
🇯🇵 IKP ieguldījums no ārējas pieprasījuma | -0,4 % | 0,2 % | Ceturksnis |
🇯🇵 IKP izaugsme visa gada garumā | 1,9 % | 1 % | Gada |
🇯🇵 IKP izaugsmes temps | -0,5 % | 0 % | Ceturksnis |
🇯🇵 IKP no ieguves nozares | 293,1 miljardi JPY | 337,9 miljardi JPY | Gada |
🇯🇵 IKP no pakalpojumiem | 20,017 Bio. JPY | 19,859 Bio. JPY | Gada |
🇯🇵 IKP no valsts pārvaldes | 27,694 Bio. JPY | 27,402 Bio. JPY | Gada |
🇯🇵 IKP par pastāvīgām cenām | 555,264 Bio. JPY | 558,041 Bio. JPY | Ceturksnis |
🇯🇵 IKP uz vienu iedzīvotāju | 37 079,11 USD | 36 202,64 USD | Gada |
🇯🇵 Lauksaimniecības IKP | 5,694 Bio. JPY | 5,135 Bio. JPY | Gada |
🇯🇵 Ražošanas IKP | 119,501 Bio. JPY | 120,739 Bio. JPY | Gada |
🇯🇵 Transportsfēras IKP | 24,597 Bio. JPY | 21,538 Bio. JPY | Gada |
🇯🇵 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 17,3 Bio. JPY | 16,286 Bio. JPY | Gada |
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP iegūst, dalot valsts iekšzemes kopproduktu, pielāgotu pēc pirktspējas paritātes, ar kopējo iedzīvotāju skaitu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti (PPP)
GDP per Capita PPP jeb Pirktspējas Paritātes Kautaušanās Ienekumi uz vienu iedzīvotāju ir svarīgs rādītājs, ko ekonomisti, valsts plānotāji un uzņēmumu vadītāji izmanto, lai labāk izprastu valsts ekonomisko stāvokli un dzīves līmeni. Šis rādītājs aplūko ekonomiskās produkcijas vērtību, kas attiecināta uz vienu iedzīvotāju, pielāgojot to pirktspējas paritātei dažādās valstīs. Tas piedāvā vērtīgu ieskatu par cilvēku labklājību dažādās valstīs, jo tas pievērš uzmanību gan ienākumu daudzumam, gan to vērtībai konkrētā valstī. Latvijas kontekstā, GDP per Capita PPP ir nozīmīgs rādītājs, lai saprastu valsts ekonomisko izaugsmi un labklājības līmeni salīdzinājumā ar citām valstīm. Kā maza, bet strauji attīstoša ekonomika, Latvija meklē veidus, kā paaugstināt savus iedzīvotāju ienākumus un dzīves līmeni līdz ar Eiropas Savienības attīstītajām valstīm. Pirktspējas paritāte (PPP) ir metode, kas tiek lietota, lai salīdzinātu dažādu valstu valūtu vērtību, ņemot vērā to, cik lielu preču un pakalpojumu grozu var nopirkt par noteiktu naudas summu. PPP pielāgojot GDP per Capita, tiek nodrošināts, ka šis rādītājs atspoguļo reālo dzīves līmeni un ienākumu spēju, nevis tikai nominālo naudas vērtību, kas var būt mānīga inflācijas vai dažādu cenu līmeņu dēļ dažādās valstīs. Eulerpool vietnē mēs piedāvājam detalizētu un uzticamu makroekonomikas datu analīzi, kas dod iespēju lietotājiem dziļāk saprast tādus svarīgus ekonomiskos rādītājus kā GDP per Capita PPP. Izmantojot mūsu platformu, lietotāji var sekot līdzi Latvijas ekonomikas izaugsmei, salīdzināt to ar citām valstīm, kā arī izpētīt faktorus, kas ietekmē PPP izmaiņas un attīstību. Svarīgi saprast, ka GDP per Capita PPP ir cieši saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp, nodarbinātības līmeni, ražošanas efektivitāti, izglītības kvalitāti, veselības aprūpes pieejamību, un infrastruktūras attīstību. Augsts GDP per Capita PPP rādītājs liecina par labāku dzīves kvalitāti un augstākiem ienākumiem, kas savukārt veicina tādus faktorus kā augstāku veselības līmeni, izglītības sasniegumus un labāku vispārējo dzīves kvalitāti. Latvijas ekonomikas kontekstā, valsts plānotāji un ekonomisti bieži izmanto GDP per Capita PPP kā rādītāju, lai izstrādātu ilgtermiņa attīstības plānus un pieņemtu lēmumus par investīciju piesaisti un resursu sadali. Noturīga ekonomiskā izaugsme un līdz ar to GDP per Capita PPP pieaugums ir viens no galvenajiem valdības mērķiem, jo tas tieši ietekmē iedzīvotāju labklājību un valsts konkurētspēju globālajā tirgū. Viens no veidiem, kā uzlabot GDP per Capita PPP ir veicinot inovāciju un tehnoloģisko attīstību. Investējot zinātnē un izglītībā, uzņēmējdarbības atbalstīšanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā, Latvija var paaugstināt savu ražošanas efektivitāti un eksporta konkurētspēju, kas galu galā atspoguļojas augošajās iedzīvotāju ienākumos. Vēl viens svarīgs aspekts ir investīcijas cilvēkkapitālā. Uzlabojot izglītības sistēmu un palielinot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībām, Latvija var izveidot kvalificētāku darbaspēku, kas spēj radīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus. Pievēršot uzmanību sociālai politikai un veselības aprūpei, Latvija var nodrošināt, ka tās iedzīvotāji ir veselīgi un spēj pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū, tādējādi veicinot valsts ekonomisko produktivitāti un GDP per Capita PPP pieaugumu. Viena no lielākajām priekšrocībām, ko sniedz GDP per Capita PPP analīze, ir tās spēja atklāt ekonomiskās nelīdzsvarotības un nevienlīdzības līmeņus starp dažādām sabiedrības grupām vai reģioniem. Tas palīdz politikām, kuras ir vērstas uz sociālā taisnīguma uzlabošanu, identificējot teritorijas un gruppas, kuras nepieciešamas lielākas atbalsta programmas vai investīcijas. Eulerpool vietnē mēs cenšamies nodrošināt visaptverošu un precīzu datu analīzi, kas palīdz labāk izprast GDP per Capita PPP lomu Latvijā un citās valstīs. Mūsu analīzes rīki un datu vizualizācijas ļauj lietotājiem viegli saprast sarežģītus ekonomiskos rādītājus un to ietekmi. Mēs arī sniedzam ieteikumus un viedokļus par iespējamiem attīstības ceļiem un politikām, kas varētu veicināt GDP per Capita PPP pieaugumu. Kopsavilkumā, GDP per Capita PPP ir ne tikai skaitlis uz papīra, bet būtisks rādītājs, kas atspoguļo dzīves līmeni un ekonomisko labklājību. Izmantojot šo rādītāju, Latvijas ekonomisti un politikas veidotāji var labāk izprast valsts ekonomisko stāvokli un pieņemt pārdomātus lēmumus, kas veicinās ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Eulerpool vietnē mēs nodrošinām visaptverošu datu un analīzes platformu, kas palīdz mūsu lietotājiem labāk izprast un analizēt GDP per Capita PPP, lai veicinātu gudras un ilgtspējīgas ekonomiskās politikas un stratēģijas izveidi. Mēs ticam, ka zināšanas par makroekonomiskiem rādītājiem ir būtiskas izpratnei par globālo ekonomiku un katras valsts attīstības perspektīvām, un GDP per Capita PPP ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai šo izpratni veicinātu.