Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇩🇰

Dānija Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

Akciju cena

1,1 %
Izmaiņas +/-
-0,9 %
Izmaiņas %
-58,06 %

Pašreizējā Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Dānija ir 1,1 %. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Dānija samazinājās līdz 1,1 % 1.09.2023., pēc tam tas bija 2 % 1.03.2023.. No 1.03.1991. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Dānija bija 0,45 %. Visi laiki augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.2020. ar 6,00 %, savukārt viszemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar -5,90 %.

Avots: Statistics Denmark

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

  • Max

IKP izaugsmes temps

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2023.1,1 %
1.03.2023.2 %
1.09.2022.0,4 %
1.12.2021.2,8 %
1.09.2021.2,2 %
1.06.2021.3,9 %
1.03.2021.1 %
1.09.2020.6 %
1.12.2019.0,4 %
1.09.2019.0,3 %
1
2
3
4
5
...
9

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇩🇰
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
115,993 miljardi DKK124,486 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
Būvniecības nozares IKP
31,299 miljardi DKK31,059 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
Gada IKP izaugsmes temps
3,4 %2,1 %Ceturksnis
🇩🇰
Iekšzemes kopprodukts
644,065 miljardi DKK638,146 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
IKP
404,2 miljardi USD400,17 miljardi USDGada
🇩🇰
IKP izaugsme visa gada garumā
1,9 %2,7 %Gada
🇩🇰
IKP no ieguves nozares
1,49 miljardi DKK1,6 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
IKP no valsts pārvaldes
114,403 miljardi DKK114,144 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
IKP par pastāvīgām cenām
652,991 miljardi DKK662,052 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
IKP uz vienu iedzīvotāju
61 031,81 USD60 345,56 USDGada
🇩🇰
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
72 034,31 USD71 224,34 USDGada
🇩🇰
Lauksaimniecības IKP
8,269 miljardi DKK8,478 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
Ražošanas IKP
105,036 miljardi DKK111,309 miljardi DKKCeturksnis
🇩🇰
Transportsfēras IKP
112,982 miljardi DKK113,993 miljardi DKKCeturksnis

Dānijā mājsaimniecību patēriņš ir galvenā IKP sastāvdaļa un veido 49 procentus no kopējā izmantošanas apjoma, kam seko valdības izdevumi (27 procenti, augstākais starp ES valstīm) un bruto kapitāla veidošana (19 procenti). Preču un pakalpojumu eksports veido 54 procentus no IKP, savukārt imports - 48 procentus, pievienojot 6 procentus no kopējā IKP.

Kas ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps

Ekonomiskā izaugsme ir viens no kritiskākajiem jautājumiem jebkurai valstij, un to nereti izmēra, izmantojot ekonomiskos rādītājus, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu attēlošanas tīmekļa vietne, piedāvā padziļinātu analīzi par IKP izaugsmes rādītāju Latvijā, lai palīdzētu lietotājiem labāk izprast ekonomisko attīstību un izdarīt informētus lēmumus. Šajā rakstā mēs detalizēti izskatīsim IKP izaugsmes tempu un tā nozīmību Latvijas ekonomikas kontekstā. IKP izaugsmes rādītājs ir makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomiskās darbības izmaiņas noteiktā laikposmā. Tas parasti tiek izteikts procentos un salīdzina attiecīgā gada IKP ar iepriekšējo gadu. Pozitīvs IKP izaugsmes rādītājs norāda uz ekonomikas paplašināšanos, savukārt negatīvs rādītājs norāda uz ekonomikas sarukumu. Šis rādītājs ir būtisks, jo tas sniedz ieskatu par ekonomikas veselību un potenciālajām nākotnes tendencēm, kā arī palīdz politikas veidotājiem un uzņēmējiem pieņemt stratēģiskus lēmumus. Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi dažādus attīstības posmus, sākot no pārejas perioda pēc neatkarības atgūšanas līdz dalībai Eiropas Savienībā un eiro zonā. IKP izaugsmes rādītājs ir bijis viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz novērtēt šo attīstību. Piemēram, 2000. gadu sākumā Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, ko veicināja ārvalstu investīcijas un iekšzemes pieprasījuma palielināšanās. Tomēr 2008. gada globālā finanšu krīze smagi skāra Latviju, izraisot IKP strauju kritumu. Latvija bija spiesta īstenot stingrus taupības pasākumus un strukturālas reformas, lai atjaunotu ekonomisko stabilitāti. IKP izaugsmes tempa analīze ietver vairākus svarīgus aspektus. Pirmkārt, ir būtiski izpētīt faktorus, kas ietekmē IKP izaugsmi. Šeit var minēt investīcijas, patēriņu, valdības izdevumus un eksportu. Investīcijas, tai skaitā gan iekšzemes, gan ārvalstu, veicina kapitāla bāzes paplašināšanos un ražošanas jaudu palielināšanos. Patēriņš, kas ietver mājsaimniecību un valdības izdevumus, ir būtisks ekonomiskās aktivitātes virzītājspēks. Eksports, savukārt, ļauj valstij gūt ārvalstu ienākumus un veicina ražošanas nozares paplašināšanos. Otrkārt, IKP izaugsmes rādītāja analīzē ir svarīgi apsvērt arī strukturālas izmaiņas ekonomikā. Piemēram, pāreja no agrāras ekonomikas uz rūpniecības un pakalpojumu nozaru dominanci var būtiski ietekmēt IKP izaugsmes dinamiku. Latvijā ir vērojama pāreja uz pakalpojumu sektora attīstību, kas ietver informācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumus un tūrisma industriju. Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās atspoguļo darbaspēka un kapitāla pārdali ekonomikas nozaru starpā, kas var ietekmēt arī produktivitātes līmeni un ilgtermiņa izaugsmi. Treškārt, valsts politikas loma IKP izaugsmē ir neapstrīdama. Fiskālā un monetārā politika var būtiski ietekmēt ekonomisko aktivitāti. Piemēram, izdevumu palielināšana un nodokļu samazināšana var stimulēt ekonomiku, savukārt augsti nodokļi un ierobežojumi var bremzēt izaugsmi. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, tiek piemērota stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros pieņemtā ekonomiskā politika, kas paredz budžeta disciplīnas ievērošanu un ekonomisko izaugsmi veicinošu politikas instrumentu izmantošanu. Ceturtkārt, ārējie faktori, piemēram, globālā ekonomiskā vide, var būtiski ietekmēt Latvijas IKP izaugsmes tempu. Pasaules ekonomiskā izaugsme, starptautisko tirdzniecības attiecību izmaiņas un cenu svārstības starptautiskajos tirgos var radīt gan iespējas, gan riskus Latvijas ekonomikai. Latvijas ekonomikai, kā mazai un atklātai ekonomikai, ir īpaši svarīga spēja pielāgoties globālajām izmaiņām un efektīvi pārvaldīt ārējos šokus. Galu galā, IKP izaugsmes rādītāja interpretācija un analīze ir būtisks instruments Latvijas ekonomikas novērtēšanā un plānošanā. Eulerpool piedāvā padziļinātu un atjauninātu makroekonomisko datu analīzi, kas palīdz lietotājiem saprast Latvijas ekonomikas attīstības virzienus un pieņemt pamatotus lēmumus. IKP izaugsmes rādītājs nav tikai sauss skaitlis, bet gan komplekta izziņu avots, kas atspoguļo valsts ekonomisko veselību un attīstības potenciālu. Tāpēc ikvienam, kas interesējas par Latvijas ekonomiku, ir svarīgi sekot līdzi IKP izaugsmes tempam un tā ietekmējošiem faktoriem, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par ekonomiskajām norisēm un perspektīvām. Savukārt Eulerpool nodrošina uzticamu un viegli pieejamu informāciju, kas ir nozīmīgs resurss ikvienam, kas vēlas sekot līdzi makroekonomiskajiem rādītājiem un analizēt ekonomiskās tendences Latvijā.