Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Vācija Dabasgāzes krājumu kapacitāte
Akciju cena
Pašlaik Vācija Dabasgāzes krājumu kapacitātes vērtība ir 251,383 TWh. Dabasgāzes krājumu kapacitāte Vācija pieauga līdz 251,383 TWh 1.11.2024., pēc tam, kad tā bija 251,234 TWh 1.10.2024.. No 1.01.2011. līdz 19.11.2024. vidējais IKP Vācija bija 210,64 TWh. Vēsturē augstākais punkts tika sasniegts 10.11.2023. ar 255,02 TWh, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2011. ar 74,99 TWh.
Dabasgāzes krājumu kapacitāte ·
Max
Dabasgāzes uzglabāšanas kapacitāte | |
---|---|
1.01.2011. | 74,99 TWh |
1.02.2011. | 74,99 TWh |
1.03.2011. | 75,77 TWh |
1.04.2011. | 95,55 TWh |
1.05.2011. | 96,17 TWh |
1.06.2011. | 97,29 TWh |
1.07.2011. | 97,29 TWh |
1.08.2011. | 97,29 TWh |
1.09.2011. | 97,30 TWh |
1.10.2011. | 97,38 TWh |
1.11.2011. | 97,42 TWh |
1.12.2011. | 97,42 TWh |
1.01.2012. | 97,42 TWh |
1.02.2012. | 97,42 TWh |
1.03.2012. | 97,42 TWh |
1.04.2012. | 99,44 TWh |
1.05.2012. | 99,51 TWh |
1.06.2012. | 99,51 TWh |
1.07.2012. | 100,43 TWh |
1.08.2012. | 102,70 TWh |
1.09.2012. | 102,70 TWh |
1.10.2012. | 102,71 TWh |
1.11.2012. | 102,71 TWh |
1.12.2012. | 102,71 TWh |
1.01.2013. | 102,71 TWh |
1.02.2013. | 105,02 TWh |
1.03.2013. | 108,11 TWh |
1.04.2013. | 111,24 TWh |
1.05.2013. | 128,85 TWh |
1.06.2013. | 129,49 TWh |
1.07.2013. | 133,52 TWh |
1.08.2013. | 133,52 TWh |
1.09.2013. | 133,52 TWh |
1.10.2013. | 182,98 TWh |
1.11.2013. | 187,61 TWh |
1.12.2013. | 187,61 TWh |
1.01.2014. | 189,99 TWh |
1.02.2014. | 189,99 TWh |
1.03.2014. | 186,15 TWh |
1.04.2014. | 197,83 TWh |
1.05.2014. | 201,40 TWh |
1.06.2014. | 201,91 TWh |
1.07.2014. | 203,01 TWh |
1.08.2014. | 203,59 TWh |
1.09.2014. | 203,62 TWh |
1.10.2014. | 204,95 TWh |
1.11.2014. | 205,20 TWh |
1.12.2014. | 205,20 TWh |
1.01.2015. | 205,20 TWh |
1.02.2015. | 205,20 TWh |
1.03.2015. | 203,34 TWh |
1.04.2015. | 204,77 TWh |
1.05.2015. | 204,64 TWh |
1.06.2015. | 204,64 TWh |
1.07.2015. | 206,33 TWh |
1.08.2015. | 206,33 TWh |
1.09.2015. | 206,33 TWh |
1.10.2015. | 206,39 TWh |
1.11.2015. | 208,46 TWh |
1.12.2015. | 208,64 TWh |
1.01.2016. | 213,96 TWh |
1.02.2016. | 213,96 TWh |
1.03.2016. | 213,88 TWh |
1.04.2016. | 238,22 TWh |
1.05.2016. | 249,24 TWh |
1.06.2016. | 247,55 TWh |
1.07.2016. | 247,49 TWh |
1.08.2016. | 247,59 TWh |
1.09.2016. | 247,70 TWh |
1.10.2016. | 251,37 TWh |
1.11.2016. | 251,43 TWh |
1.12.2016. | 251,46 TWh |
1.01.2017. | 251,43 TWh |
1.02.2017. | 251,88 TWh |
1.03.2017. | 251,67 TWh |
1.04.2017. | 245,87 TWh |
1.05.2017. | 246,03 TWh |
1.06.2017. | 246,01 TWh |
1.07.2017. | 245,96 TWh |
1.08.2017. | 246,03 TWh |
1.09.2017. | 246,04 TWh |
1.10.2017. | 246,13 TWh |
1.11.2017. | 246,38 TWh |
1.12.2017. | 249,14 TWh |
1.01.2018. | 249,14 TWh |
1.02.2018. | 249,14 TWh |
1.03.2018. | 249,01 TWh |
1.04.2018. | 248,78 TWh |
1.05.2018. | 248,62 TWh |
1.06.2018. | 248,82 TWh |
1.07.2018. | 248,97 TWh |
1.08.2018. | 248,76 TWh |
1.09.2018. | 248,89 TWh |
1.10.2018. | 248,92 TWh |
1.11.2018. | 249,06 TWh |
1.12.2018. | 249,14 TWh |
1.01.2019. | 249,24 TWh |
1.02.2019. | 249,37 TWh |
1.03.2019. | 249,42 TWh |
1.04.2019. | 246,07 TWh |
1.05.2019. | 246,39 TWh |
1.06.2019. | 246,36 TWh |
1.07.2019. | 246,80 TWh |
1.08.2019. | 243,81 TWh |
1.09.2019. | 243,71 TWh |
1.10.2019. | 243,70 TWh |
1.11.2019. | 243,95 TWh |
1.12.2019. | 243,94 TWh |
1.01.2020. | 243,95 TWh |
1.02.2020. | 243,96 TWh |
1.03.2020. | 243,97 TWh |
1.04.2020. | 242,73 TWh |
1.05.2020. | 243,13 TWh |
1.06.2020. | 243,80 TWh |
1.07.2020. | 244,06 TWh |
1.08.2020. | 244,36 TWh |
1.09.2020. | 244,84 TWh |
1.10.2020. | 244,94 TWh |
1.11.2020. | 244,93 TWh |
1.12.2020. | 244,30 TWh |
1.01.2021. | 243,76 TWh |
1.02.2021. | 243,65 TWh |
1.03.2021. | 244,43 TWh |
1.04.2021. | 245,56 TWh |
1.05.2021. | 245,58 TWh |
1.06.2021. | 245,81 TWh |
1.07.2021. | 245,42 TWh |
1.08.2021. | 245,01 TWh |
1.09.2021. | 245,44 TWh |
1.10.2021. | 246,90 TWh |
1.11.2021. | 246,90 TWh |
1.12.2021. | 246,90 TWh |
1.01.2022. | 247,01 TWh |
1.02.2022. | 246,99 TWh |
1.03.2022. | 246,99 TWh |
1.04.2022. | 243,55 TWh |
1.05.2022. | 241,23 TWh |
1.06.2022. | 241,67 TWh |
1.07.2022. | 243,62 TWh |
1.08.2022. | 244,35 TWh |
1.09.2022. | 245,46 TWh |
1.10.2022. | 246,08 TWh |
1.11.2022. | 246,28 TWh |
1.12.2022. | 246,82 TWh |
1.01.2023. | 247,15 TWh |
1.02.2023. | 249,54 TWh |
1.03.2023. | 250,51 TWh |
1.04.2023. | 250,13 TWh |
1.05.2023. | 250,44 TWh |
1.06.2023. | 250,79 TWh |
1.07.2023. | 250,46 TWh |
1.08.2023. | 251,57 TWh |
1.09.2023. | 253,76 TWh |
1.10.2023. | 254,58 TWh |
1.11.2023. | 254,93 TWh |
1.12.2023. | 254,83 TWh |
1.01.2024. | 254,83 TWh |
1.02.2024. | 254,83 TWh |
1.03.2024. | 254,80 TWh |
1.04.2024. | 246,13 TWh |
1.05.2024. | 247,11 TWh |
1.06.2024. | 247,30 TWh |
1.07.2024. | 247,49 TWh |
1.08.2024. | 248,67 TWh |
1.09.2024. | 251,14 TWh |
1.10.2024. | 251,23 TWh |
1.11.2024. | 251,38 TWh |
Dabasgāzes krājumu kapacitāte Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.11.2024. | 251,383 TWh |
1.10.2024. | 251,234 TWh |
1.09.2024. | 251,145 TWh |
1.08.2024. | 248,669 TWh |
1.07.2024. | 247,495 TWh |
1.06.2024. | 247,297 TWh |
1.05.2024. | 247,109 TWh |
1.04.2024. | 246,133 TWh |
1.03.2024. | 254,796 TWh |
1.02.2024. | 254,832 TWh |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes krājumu kapacitāte
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇩🇪 Dabasgāzes krājuma injekcija | 563,25 GWh/d | 615,42 GWh/d | frequency_daily |
🇩🇪 Dabasgāzes krājumu inventārs | 237,351 TWh | 238,227 TWh | frequency_daily |
🇩🇪 Dabasgāzes patēriņš | 898,8 GWh/d | 897,3 GWh/d | frequency_daily |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Dabasgāzes krājumu kapacitāte
Dabasgāzes akciju kapacitāte ir būtiska makroekonomiskā kategorija, kas iegūst arvien lielāku nozīmi globālā kontekstā, īpaši Latvijas ekonomikas ietvaros. Eulerpool ir profesionāla tīmekļa vietne, kas nodrošina detalizētus makroekonomiskos datus un analīzes par dažādiem ekonomikas sektoriem, tostarp enerģētikas nozari. Šajā rakstā mēs izpētīsim dabasgāzes akciju kapacitātes nozīmīgumu, tā ietekmi uz tirgiem un investīciju stratēģijām, kā arī sniegsim ieskatu par aktuālajām tendencēm un perspektīvām Latvijā un pasaulē. Dabasgāzes nozare ir viena no dinamiskākajām un straujāk attīstošajām enerģētikas segmentiem. Tā spēlē nozīmīgu lomu ne tikai enerģijas ražošanā un piegādē, bet arī rūpniecībā un siltumapgādē. Latvija, būdama stratēģiski izvietota starp Austrumiem un Rietumiem, ir būtisks tranzītvalsts mezgls dabasgāzes piegādēs, kas vēl vairāk palielina dabasgāzes akciju kapacitātes nozīmi. Dabasgāzes akciju kapacitāte atspoguļo uzkrāto dabasgāzes daudzumu, ko kompānijas var piedāvāt tirgum noteiktā laika posmā. Šī kapacitāte var būt ietekmēta vairākiem faktoriem, tostarp ieguves apjomiem, uzglabāšanas iespējām, piegādes ķēdēm un tirgus pieprasījuma dinamikai. Investoriem un ekonomikas analītiķiem īpaši svarīgi ir šo rādītāju regulāri monitorēt, jo tas sniedz ieskatu par uzņēmumu spējām nodrošināt stabilas piegādes un reaģēt uz tirgus svārstībām. Latvijas kontekstā diemžēl nav pašiem savas dabasgāzes ieguves infrastruktūras; lielākoties dabasgāze tiek importēta no ārvalstīm, galvenokārt no Krievijas. Tomēr, pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, Latvija spēj uzkrāt pietiekamus dabasgāzes apjomus, lai nodrošinātu stabilu piegādi gan vietējam tirgum, gan kaimiņvalstīm. Inčukalna gāzes krātuves kapacitāte ir būtisks stratēģiskais aktīvs, kas nodrošina Latvijas enerģētisko drošību un stabilitāti. Lai padziļināti izprastu dabasgāzes akciju kapacitātes dinamiku, ir svarīgi analizēt starptautisko tirgu tendences. Pēdējos gados ir pieaugusi globālā pieprasība pēc dabasgāzes, ņemot vērā tās nozīmi kā salīdzinoši tīrāku fosilo kurināmo avotu. Šīs tendences veicina arī atjaunojamo energoresursu pieaugums un oglekļa emisiju samazināšanas mērķi starptautiskās politikās. Eiropas Savienība ir uzsākusi iniciatīvas, lai diversificētu energoresursu piegādes avotus un samazinātu atkarību no vienas valsts, kas var nodrošināt stabilu un konkurētspējīgu dabasgāzes tirgus attīstību. Krājuma kapacitātei ir būtiska loma cenu stabilizēšanā. Ziemas mēnešos, kad pieprasījums pēc dabasgāzes ievērojami pieaug, pietiekama krājumu kapacitāte var palīdzēt izvairīties no cenu kāpuma un nodrošināt vienmērīgu piegādi. Savukārt vasaras mēnešos, periodā ar zemu pieprasījumu, uzkrājumi var tikt papildināti par zemākām izmaksām. Tādējādi, uzņēmumi, kas spēj efektīvi pārvaldīt savus dabasgāzes krājumus un uzglabāšanas kapacitāti, var gūt konkurences priekšrocības tirgū. Pēdējos gados dabasgāzes tirgus dinamikā ir parādījušās jaunas tendences, kuru ietekmi ir vērts pavērot. Viena no šīm tendencēm ir sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu straujā izaugsme. LNG piedāvā elastīgākas piegādes iespējas, jo to var transportēt pa jūru, un tas ļauj dažādot piegādes avotus, mazinot atkarību no cauruļvadu infrastruktūras. Latvijas ostas kapacitātes un attīstības projekti šajā kontekstā spēlē svarīgu lomu, potenciāli palielinot LNG importa iespējas. Vēl viena būtiska tendence ir digitalizācijas un tehnoloģisko inovāciju pieaugums enerģētikas nozarē. Progress tādās jomās kā Big Data analītika, mākslīgais intelekts un IoT risinājumi palīdz uzlabot gāzes krājumu pārvaldību un prognozēt pieprasījumu ar lielāku precizitāti. Uzņēmumi, kas spēj ātri pielāgoties šīm tehnoloģiskajām pārmaiņām, var uzlabot savu operāciju efektivitāti un palielināt konkurētspēju. Latvijas dabasgāzes akciju kapacitātes perspektīvas varētu arī ietekmēt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projekti. Lai gan dabasgāze ir salīdzinoši tīrāks risinājums salīdzinājumā ar akmeņoglēm vai naftu, pastāv aktīva pieprasījums pēc vēl tīrākiem energoresursiem. Pielāgošanās šai prasībai un dabasgāzes lomas pārdefinēšana Latvijas enerģētikas mikslā būs viens no galvenajiem izaicinājumiem nākamajos gados. Noslēgumā, dabasgāzes akciju kapacitāte ir daudzpusīgs un būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas ietekmē gan enerģētikas tirgus stabilitāti, gan uzņēmumu konkurētspēju. Latvijā šis rādītājs ir cieši saistīts ar reģionālo enerģētisko drošību, infrastruktūras attīstību un starptautiskā konteksta izmaiņām. Eulerpool piedāvā detalizētu datu analīzi un aktuālu informāciju par dabasgāzes krājumiem un kapacitāti, nodrošinot vērtīgus datus investoriem, analītiķiem un politikas veidotājiem. Izpratne par dabasgāzes akciju kapacitātes dinamiku un tās ietekmi palīdzēs pieņemt informētus lēmumus un veikt veiksmīgas investīciju stratēģijas.