Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Azerbaidžāna Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Akciju cena
Pašreizējā Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana vērtība Azerbaidžāna ir 5,413 miljardi AZN. Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana Azerbaidžāna pieauga līdz 5,413 miljardi AZN 1.09.2023., pēc tam, kad tā bija 3,612 miljardi AZN 1.06.2023.. No 1.03.2001. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Azerbaidžāna bija 2,73 miljardi AZN. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.12.2019. ar 6,47 miljardi AZN, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2001. ar 173,00 milj. AZN.
Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana ·
Max
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | |
---|---|
1.03.2001. | 173,00 milj. AZN |
1.06.2001. | 257,10 milj. AZN |
1.09.2001. | 398,10 milj. AZN |
1.12.2001. | 388,10 milj. AZN |
1.03.2002. | 425,70 milj. AZN |
1.06.2002. | 492,90 milj. AZN |
1.09.2002. | 502,90 milj. AZN |
1.12.2002. | 644,60 milj. AZN |
1.03.2003. | 644,40 milj. AZN |
1.06.2003. | 763,70 milj. AZN |
1.09.2003. | 1,10 miljardi AZN |
1.12.2003. | 1,27 miljardi AZN |
1.03.2004. | 1,05 miljardi AZN |
1.06.2004. | 1,08 miljardi AZN |
1.09.2004. | 1,31 miljardi AZN |
1.12.2004. | 1,48 miljardi AZN |
1.03.2005. | 1,21 miljardi AZN |
1.06.2005. | 1,21 miljardi AZN |
1.09.2005. | 1,40 miljardi AZN |
1.12.2005. | 1,35 miljardi AZN |
1.03.2006. | 1,15 miljardi AZN |
1.06.2006. | 1,31 miljardi AZN |
1.09.2006. | 1,54 miljardi AZN |
1.12.2006. | 1,57 miljardi AZN |
1.03.2007. | 1,24 miljardi AZN |
1.06.2007. | 1,42 miljardi AZN |
1.09.2007. | 1,63 miljardi AZN |
1.12.2007. | 1,78 miljardi AZN |
1.03.2008. | 1,58 miljardi AZN |
1.06.2008. | 1,73 miljardi AZN |
1.09.2008. | 1,98 miljardi AZN |
1.12.2008. | 2,16 miljardi AZN |
1.03.2009. | 1,45 miljardi AZN |
1.06.2009. | 1,52 miljardi AZN |
1.09.2009. | 1,65 miljardi AZN |
1.12.2009. | 2,09 miljardi AZN |
1.03.2010. | 1,72 miljardi AZN |
1.06.2010. | 2,17 miljardi AZN |
1.09.2010. | 2,08 miljardi AZN |
1.12.2010. | 1,74 miljardi AZN |
1.03.2011. | 2,09 miljardi AZN |
1.06.2011. | 2,54 miljardi AZN |
1.09.2011. | 2,62 miljardi AZN |
1.12.2011. | 3,26 miljardi AZN |
1.03.2012. | 2,74 miljardi AZN |
1.06.2012. | 2,90 miljardi AZN |
1.09.2012. | 3,26 miljardi AZN |
1.12.2012. | 3,39 miljardi AZN |
1.03.2013. | 2,88 miljardi AZN |
1.06.2013. | 3,21 miljardi AZN |
1.09.2013. | 4,10 miljardi AZN |
1.12.2013. | 4,81 miljardi AZN |
1.03.2014. | 3,26 miljardi AZN |
1.06.2014. | 3,43 miljardi AZN |
1.09.2014. | 4,55 miljardi AZN |
1.12.2014. | 4,94 miljardi AZN |
1.03.2015. | 2,88 miljardi AZN |
1.06.2015. | 3,46 miljardi AZN |
1.09.2015. | 4,44 miljardi AZN |
1.12.2015. | 4,36 miljardi AZN |
1.03.2016. | 2,89 miljardi AZN |
1.06.2016. | 3,51 miljardi AZN |
1.09.2016. | 4,34 miljardi AZN |
1.12.2016. | 4,39 miljardi AZN |
1.03.2017. | 2,95 miljardi AZN |
1.06.2017. | 3,95 miljardi AZN |
1.09.2017. | 4,87 miljardi AZN |
1.12.2017. | 4,98 miljardi AZN |
1.03.2018. | 2,88 miljardi AZN |
1.06.2018. | 3,89 miljardi AZN |
1.09.2018. | 4,86 miljardi AZN |
1.12.2018. | 4,94 miljardi AZN |
1.03.2019. | 2,97 miljardi AZN |
1.06.2019. | 3,68 miljardi AZN |
1.09.2019. | 4,18 miljardi AZN |
1.12.2019. | 6,47 miljardi AZN |
1.03.2020. | 3,06 miljardi AZN |
1.06.2020. | 3,21 miljardi AZN |
1.09.2020. | 3,96 miljardi AZN |
1.12.2020. | 6,22 miljardi AZN |
1.03.2021. | 2,64 miljardi AZN |
1.06.2021. | 3,28 miljardi AZN |
1.09.2021. | 3,64 miljardi AZN |
1.12.2021. | 5,56 miljardi AZN |
1.03.2022. | 3,32 miljardi AZN |
1.06.2022. | 3,66 miljardi AZN |
1.09.2022. | 3,66 miljardi AZN |
1.12.2022. | 5,45 miljardi AZN |
1.03.2023. | 3,32 miljardi AZN |
1.06.2023. | 3,61 miljardi AZN |
1.09.2023. | 5,41 miljardi AZN |
Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 5,413 miljardi AZN |
1.06.2023. | 3,612 miljardi AZN |
1.03.2023. | 3,322 miljardi AZN |
1.12.2022. | 5,446 miljardi AZN |
1.09.2022. | 3,662 miljardi AZN |
1.06.2022. | 3,661 miljardi AZN |
1.03.2022. | 3,323 miljardi AZN |
1.12.2021. | 5,564 miljardi AZN |
1.09.2021. | 3,641 miljardi AZN |
1.06.2021. | 3,281 miljardi AZN |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇿 Būvniecības nozares IKP | 1,127 miljardi AZN | 971,7 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Gada IKP izaugsmes temps | 4 % | 1,1 % | Ceturksnis |
🇦🇿 Iekšzemes kopprodukts | 124,842 miljardi AZN | 91,269 miljardi AZN | Gada |
🇦🇿 IKP | 72,36 miljardi USD | 78,81 miljardi USD | Gada |
🇦🇿 IKP izaugsme visa gada garumā | 1,1 % | 4,62 % | Gada |
🇦🇿 IKP no ieguves nozares | 3,565 miljardi AZN | 3,136 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP no pakalpojumiem | 868,5 milj. AZN | 707,1 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP no valsts pārvaldes | 149,2 milj. AZN | 209,5 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP par pastāvīgām cenām | 9,783 miljardi AZN | 9,212 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP uz vienu iedzīvotāju | 5674,48 USD | 5595,26 USD | Gada |
🇦🇿 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 21 349,35 USD | 21 051,27 USD | Gada |
🇦🇿 Lauksaimniecības IKP | 429,8 milj. AZN | 817,9 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | 4,2 % | 4,3 % | Mēneša |
🇦🇿 Ražošanas IKP | 625,8 milj. AZN | 521,9 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Transportsfēras IKP | 1,43 miljardi AZN | 1,391 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 45,1 milj. AZN | 38,1 milj. AZN | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Bruto pamatkapitāla veidošana (BPKV) ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvas. Tā ir būtiska sastāvdaļa, kas sniedz dziļu ieskatu valsts investīciju aktivitātēs un infrastruktūras attīstībā. Eulerpool piedāvā detalizētu makroekonomisko datu analīzi, nodrošinot iespēju sekot līdzi BPKV tendencēm un izprast tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Bruto pamatkapitāla veidošana ir kopējā iekšzemes pamatlīdzekļu ieguldījumu vērtība, kas ietver gan jaunas iegādes, gan esošo kapitāllīdzekļu atjaunošanu un modernizāciju. Šis rādītājs ietver dažādus ieguldījumus – no rūpniecības iekārtām līdz ēku un būvju izveidei, kā arī intelektuālās īpašuma produktus, piemēram, pētniecības un attīstības aktivitātes. Latvijā bruto pamatkapitāla veidošanas dinamika ir ļoti nozīmīga, jo tā atspoguļo gan uzņēmumu, gan publiskā sektora investīcijas. Investīcijas infrastruktūrā, tādas kā ceļu, dzelzceļu modernizācija, telekomunikāciju tīkli un energosistēmas, spēlē izšķirošu lomu valsts attīstībā. Pieaugot investīcijām, uzlabojās materiālā vide, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības attīstību un vispārējo ekonomikas izaugsmi. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētus datos par Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanu, lai lietotāji varētu analizēt un izprast dažādus faktorus, kas ietekmē šo procesu. Piekļūstot mūsu datubāzei, varat izsekot investīciju tendencēm dažādos laika posmos, kā arī salīdzināt tās ar citām valstīm vai reģioniem. Tas sniedz dziļāku izpratni par investīciju vidi un palīdz prognozēt ekonomiskās izmaiņas. Svarīgs aspekts bruto pamatkapitāla veidošanā ir valsts ekonomiskā politika un tās spējas pievilināt ārvalstu investīcijas. Latvijas valdība īsteno vairākus politiskus pasākumus, lai veicinātu ārvalstu un vietējo investīciju pieplūdumu, piemēram, nodokļu atvieglojumus, īpašus atbalsta programmas un uzlabotu likumdošanas ietvaru. Šie pasākumi palīdz radīt labvēlīgu investīciju klimatu, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai. Neraugoties uz dažkārtējo ekonomisko nestabilitāti, Latvia ir veiksmīgi spēlējusi savu lomu, piesaistot nozīmīgas investīcijas vairākās nozarēs, piemēram, transporta un loģistikas, informācijas tehnoloģiju un enerģētikas sektoros. Šādas investīcijas sekmē infrastruktūras uzlabojumus, palielina ražošanas jaudas un uzlabo konkurētspēju gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Turklāt šķietami nebūtiskos, tomēr ļoti svarīgos ieguldījumos ietilpst arī izglītības, veselības un zinātnes nozares attīstība. Šajos sektoros kapitāla palielināšana ir nozīmīga ne tikai šaurākajā izpratnē, bet arī plašākā mērogā, jo augsti kvalificēts darbaspēks un moderna pētniecības infrastruktūra ir nepieciešami faktori konkurētspējīgas un inovāciju veidotas ekonomikas izveidei. Eulerpool platformā piedāvātie dati ļauj analizēt dažādu sektoru ražīgumu un investīciju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Svarīgs rādītājs, kas saistīts ar bruto pamatkapitāla veidošanu, ir investīciju līmenis iekšzemes kopproduktā (IKP). Augstāks investīciju īpatsvars IKP parasti norāda uz straujāku ekonomisko attīstību un lielākām izaugsmes iespējām nākotnē. Šis rādītājs atspoguļo, cik lielu daļu no valsts ekonomiskās produkcijas veido ieguldījumi ilgtermiņa aktīvos, un tas var kalpot par būtisku indikatoru tautsaimniecības potenciāla novērtēšanai. Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanu ietekmē arī globālie makroekonomiskie faktori, piemēram, starptautiskās tirgus tendences, globālā ekonomiskā izaugsme un ģeopolitiskie notikumi. Starptautisko investoru darbība bieži vien ir saistīta ar globālajām finanšu tirgus dinamikām un ārējās vides prognozēm. Eulerpool piedāvā detalizētu starptautisko datu analīzi, kas palīdz izprast, kā globāli notikumi ietekmē investīcijas Latvijas ekonomikā. Visbeidzot, ir svarīgi atzīmēt, ka bruto pamatkapitāla veidošana ir cieši saistīta ar tehnoloģiskajiem attīstības procesiem. Inovācijas un jaunās tehnoloģijas ir būtisks komponents, kas var palielināt efektivitāti, samazināt izmaksas un radīt jaunas izaugsmes iespējas. Investīcijas tehnoloģijās, piemēram, automatizācija un digitalizācija, sniedz būtiskus uzlabojumus uzņēmējdarbībā un valsts konkurētspējā. Eulerpool platformā piedāvātie dati sniedz vispusīgu priekšstatu par Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanas tendencēm un to ietekmi uz tautsaimniecību. Ar mūsu palīdzību varat dziļāk izprast investīciju nozīmi un to lomu ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Šī informācija ir neaizvietojama ne tikai ekonomistiem un politikas plānotājiem, bet arī uzņēmējiem un investoriem, kas vēlas pieņemt pamatotus lēmumus un izmantot finansiālās iespējas, ko piedāvā Latvijas tirgus.