Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Šrilanka Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Šrilanka ir 443 683 . Bezdarbnieki Šrilanka palielinājās līdz 443 683 uz 1.06.2023., pēc tam, kad tas bija 399 999 uz 1.03.2023.. No 1.12.1990. līdz 1.09.2023. vidējais IKP Šrilanka bija 475 908,36 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.12.1990. ar 953 794,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2012. ar 282 648,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.12.1990. | 953 794,00 |
1.12.1991. | 861 680,00 |
1.12.1992. | 845 957,00 |
1.12.1993. | 830 910,00 |
1.12.1994. | 797 591,00 |
1.12.1995. | 749 021,00 |
1.12.1996. | 704 604,00 |
1.12.1997. | 658 279,00 |
1.12.1998. | 611 285,00 |
1.12.1999. | 590 846,00 |
1.03.2000. | 496 975,00 |
1.06.2000. | 532 745,00 |
1.09.2000. | 492 861,00 |
1.12.2000. | 496 975,00 |
1.03.2001. | 518 316,00 |
1.09.2001. | 527 559,00 |
1.12.2001. | 565 860,00 |
1.03.2002. | 632 809,00 |
1.06.2002. | 687 599,00 |
1.09.2002. | 641 071,00 |
1.12.2002. | 542 387,00 |
1.03.2003. | 700 398,00 |
1.06.2003. | 606 630,00 |
1.09.2003. | 636 532,00 |
1.12.2003. | 620 284,00 |
1.03.2004. | 650 240,00 |
1.06.2004. | 724 183,00 |
1.09.2004. | 679 066,00 |
1.12.2004. | 666 816,00 |
1.03.2006. | 546 326,00 |
1.06.2006. | 475 516,00 |
1.09.2006. | 489 863,00 |
1.12.2006. | 479 199,00 |
1.03.2007. | 462 450,00 |
1.06.2007. | 481 666,00 |
1.09.2007. | 423 125,00 |
1.12.2007. | 420 844,00 |
1.03.2008. | 382 403,00 |
1.06.2008. | 399 716,00 |
1.09.2008. | 395 813,00 |
1.12.2008. | 398 103,00 |
1.03.2009. | 408 206,00 |
1.06.2009. | 470 173,00 |
1.09.2009. | 442 392,00 |
1.12.2009. | 410 636,00 |
1.03.2010. | 390 606,00 |
1.06.2010. | 411 144,00 |
1.09.2010. | 353 163,00 |
1.12.2010. | 344 080,00 |
1.03.2011. | 318 689,00 |
1.06.2011. | 317 045,00 |
1.09.2011. | 288 118,00 |
1.06.2012. | 282 648,00 |
1.09.2012. | 297 591,00 |
1.12.2012. | 300 919,00 |
1.03.2013. | 410 733,00 |
1.06.2013. | 390 975,00 |
1.09.2013. | 384 741,00 |
1.12.2013. | 351 307,00 |
1.03.2014. | 362 326,00 |
1.06.2014. | 398 665,00 |
1.09.2014. | 374 122,00 |
1.12.2014. | 387 104,00 |
1.03.2015. | 422 446,00 |
1.06.2015. | 409 341,00 |
1.09.2015. | 453 956,00 |
1.12.2015. | 389 062,00 |
1.03.2016. | 349 686,00 |
1.06.2016. | 377 987,00 |
1.09.2016. | 376 180,00 |
1.12.2016. | 348 141,00 |
1.03.2017. | 352 875,00 |
1.06.2017. | 380 594,00 |
1.09.2017. | 358 350,00 |
1.12.2017. | 342 210,00 |
1.03.2018. | 372 135,00 |
1.06.2018. | 381 834,00 |
1.09.2018. | 346 998,00 |
1.12.2018. | 389 406,00 |
1.03.2019. | 399 784,00 |
1.06.2019. | 420 231,00 |
1.09.2019. | 437 797,00 |
1.12.2019. | 387 460,00 |
1.03.2020. | 483 172,00 |
1.06.2020. | 458 359,00 |
1.09.2020. | 486 524,00 |
1.12.2020. | 441 997,00 |
1.03.2021. | 491 587,00 |
1.06.2021. | 432 463,00 |
1.09.2021. | 443 572,00 |
1.12.2021. | 391 509,00 |
1.03.2022. | 373 272,00 |
1.06.2022. | 398 713,00 |
1.09.2022. | 419 163,00 |
1.12.2022. | 406 179,00 |
1.03.2023. | 399 999,00 |
1.06.2023. | 443 683,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2023. | 443 683 |
1.03.2023. | 399 999 |
1.12.2022. | 406 179 |
1.09.2022. | 419 163 |
1.06.2022. | 398 713 |
1.03.2022. | 373 272 |
1.12.2021. | 391 509 |
1.09.2021. | 443 572 |
1.06.2021. | 432 463 |
1.03.2021. | 491 587 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇱🇰 Bezdarba līmenis | 4,3 % | 4,7 % | Ceturksnis |
🇱🇰 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 25,8 % | 22,4 % | Ceturksnis |
🇱🇰 Iedzīvotāji | 22,18 milj. | 22,16 milj. | Gada |
🇱🇰 Iegādes līmenis | 47,1 % | 48,8 % | Ceturksnis |
🇱🇰 Minimālās algas | 17 500 LKR/Month | 12 500 LKR/Month | Gada |
🇱🇰 Nodarbinātības līmenis | 95,7 % | 95,3 % | Ceturksnis |
🇱🇰 Nodarbinātie | 7,819 milj. | 8,006 milj. | Ceturksnis |
Šrilankā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.