Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇬🇧

Apvienotā Karaliste Bezdarbnieki

Akciju cena

1,578 milj.
Izmaiņas +/-
+8400
Izmaiņas %
+0,53 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Apvienotā Karaliste ir 1,578 milj. . Bezdarbnieki Apvienotā Karaliste palielinājās līdz 1,578 milj. uz 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 1,57 milj. uz 1.03.2024.. No 1.01.1971. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 1,54 milj. . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.07.1986. ar 3,09 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1973. ar 422 600,00 .

Avots: Office for National Statistics

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.1,578 milj.
1.03.2024.1,57 milj.
1.02.2024.1,572 milj.
1.01.2024.1,566 milj.
1.12.2023.1,562 milj.
1.11.2023.1,558 milj.
1.10.2023.1,553 milj.
1.09.2023.1,544 milj.
1.08.2023.1,537 milj.
1.07.2023.1,546 milj.
1
2
3
4
5
...
64

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇬🇧
Algas
706 GBP/Week700 GBP/WeekMēneša
🇬🇧
Algu pieaugums
5,2 %4,4 %Mēneša
🇬🇧
Bezdarba līmenis
4,4 %4,3 %Mēneša
🇬🇧
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
12,7 %13,7 %Mēneša
🇬🇧
Daļēja darba laika nodarbinātība
8,291 milj. 8,208 milj. Mēneša
🇬🇧
Darbaspēka izmaksas
122,3 points121 pointsCeturksnis
🇬🇧
Iedzīvotāji
67,6 milj. 66,98 milj. Gada
🇬🇧
Iegādes līmenis
78,1 %77,8 %Mēneša
🇬🇧
Izmaiņas bezdarbnieka pabalsta pieteikumos
23 700 102 300 Mēneša
🇬🇧
Minimālās algas
11,44 GBP/Hour10,42 GBP/HourGada
🇬🇧
Neaktivitātes līmenis
21,7 %21,7 %Mēneša
🇬🇧
Nezemnieciskās algas nomaksas
-58 569 -6195 Mēneša
🇬🇧
Nodarbinātības izmaiņas
173 000 253 000 Mēneša
🇬🇧
Nodarbinātības līmenis
74,9 %74,9 %Mēneša
🇬🇧
Nodarbinātie
33,232 milj. 33,094 milj. Mēneša
🇬🇧
Pensijas vecums sievietēm
66 Years66 YearsGada
🇬🇧
Pensijas vecums vīriešiem
66 Years66 YearsGada
🇬🇧
pilna laika nodarbinātība
25,283 milj. 25,245 milj. Mēneša
🇬🇧
Produktivitāte
101,8 points102 pointsCeturksnis
🇬🇧
Ražošanas algas
764 GBP/Week759 GBP/WeekMēneša
🇬🇧
Reālā peļņa bez bonusiem
1,9 %2,3 %Mēneša
🇬🇧
Reālais ienākums, ieskaitot bonusus
0,8 %0,3 %Mēneša
🇬🇧
Vakanču saraksts
818 000 828 000 Mēneša
🇬🇧
Vidējā peļņa bez bonusa.
5,1 %5,4 %Mēneša
🇬🇧
Vidējais stundu skaits nedēļā
32,1 Hours32,1 HoursMēneša

Bezdarbnieku skaits attiecas uz pieteikumu skaitu, kas ir pilns to personu skaits, kuras katru mēnesi pieprasa Bezdarbnieku pabalstu (Jobseeker's Allowance, JSA).

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.